Numerologi izpētījuši “mācītāju kodu”

Numeroloģisks pētījums „Latvijas luterāņu mācītāji numerologa skatījumā”. Pētījums atklājis daudzas likumsakarību un palīdzējis noskaidrot luterāņu numeroloģisko portretu – „mācītāja kodu”.

“Luterāņu mācītāju pētījums tika uzsākts ar mērķi izveidot “vidējā” Latvijas luterāņu mācītāja numeroloģisko portretu, analizējot 197 Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) mācītāju datus, kas pieejami LELB mājaslapā. Pētījumā meklētas kopsakarības pēc izvirzītajām hipotēzēm, kā arī aprakstīti secinājumi pēc iegūto datu izpētes,” norāda sertificēts numerologs-profesionālis Kristaps Baņķis.
Pētījums ir Janas Dīriņas sertifikācijas eksāmens – diplomdarbs. Nu jau sertificētā numeroloģe Jana Dīriņa stāsta, ka darba gaitā viņai radās interese noskaidrot, ar ko tieši no “vidējā” Latvijas luterāņu mācītāja atšķiras to mācītāju numeroloģiskie portreti, kas ieņem augstus amatus baznīcas pārvaldē, kuri ar savu darbību ieguvuši atpazīstamību sabiedrībā.
Mācītāju portretējumā tika piemēroti visi ierastie personas numeroloģiskās analīzes kritēriji pēc dzimšanas datiem. Piemēram, tika vērtēta iedzimtā mērķtiecībā, stabilitāte, empātija, piemērotība fiziskam vai garīgam darbam, ideālisms un garīgā tiecība. Tika izveidota 35 mācītāju izlase un veikta analoģiska analīze kā visa mācītāju kopuma gadījumā. Visbeidzot, darba nobeiguma “praktiskajā” daļā detalizēti, izmantojot dzimšanas datus un vārdu, uzvārdu analīzi, apskatītas Latvijā pazīstamu mācītāju – Jura Rubeņa, Uģa Brūklenes, Aidas Prēdeles un Jāņa Vanaga – veikums ar mērķi rast to pamatojumu un atspoguļojumu šo personu numeroloģiskajās kartēs.
Pētījumā iegūtie rezultāti arī numeroloģiski apstiprinājuši izvirzīto hipotēzi attiecībā uz sabiedrībā valdošo un Bībelē iekļauto mācītāja aicinājumu. Pētījuma kopsavilkumā norādīts, ka vairumā gadījumu (58%) luterāņu mācītāji ir diplomātiska tipa cilvēki ar maigu, mierīgu un saticīgu raksturu. Apveltīti ar empātijas spējām, jūtīgi attiecībā uz līdzcilvēku vajadzībām (56%), orientāciju uz humanitārām zinātnēm (52%). Mācītāji ir “smalkas būtnes”, kam fizisks darbs nav īsti piemērota nodarbe (69%), bet savu talantu atklāšana iespējama, vien pieliekot sirsnīgas pūles (42%). Pietiekami daudziem privāti nākas iet cauri dzīves pārbaudījumiem, lai mācītos paļauties un uzticēties kam augstākam par cilvēka saprātu (30%). Vairākums mācītāju (53%) no dzimšanas ir apveltīti ar atbildības izjūtu pret tuvāko, spēju uzņemties pienākumus un atbildēt par savu rīcību. Mazāk (43%) ir to, kuriem savu jūtu publiska izrādīšana nav pieņemama un viņi nelabprāt uzņemas atbildību, ja vien citāds izturēšanās modelis nav ieaudzināts ģimenē vai aizgūts no kāda cita piemēra šo cilvēku dzīvē. Latvijas Luterāņu mācītāji pamatā (58%) ir ideālistiski noskaņoti humānisti, sociāli orientēti, no dabas apveltīti ar gudrību, labu atmiņu un loģisku prātu. Jaunu zināšanu apguve vairumam nesagādā grūtības, turklāt daudziem piemīt mākslinieciska gaume un muzikālas dotības.
„Apskatot visu dzimšanas datu saskaitīto kopsummu jeb Nākotnes kodu, nosacīti izveidojas divas atšķirīgas mācītāju nometnes – “sapņotāji – ideālisti” un “praktiķi”. “Sapņotāji – ideālisti” ir mazākumā (36%). Viņiem piemīt attīstīta intuīcija, empātijas spējas, ārkārtīgi nopietna attieksme pret dzīvi, vienlīdz augstas prasības attiecībā pret sevi un līdzcilvēkiem, tiekšanās pēc pilnības – augstiem ideāliem un morāles principiem. Šis Dzīves ceļš ved sevī, garīgo spēku meklējumos, lai rastu savu patību, lai dzīvojot atklāti, godīgi un tieši iedvesmotu citus un izgaismotu ceļu uz patiesību. Vairāk nekā puse (54%) ir “praktiķi” – cilvēki, kas nonākuši baznīcā, meklējot savu individuālo, nestandarta ceļu dzīvē, lai savus garīgos meklējumus pārvērstu taustāmā matērijā. Viņu sūtība ir nodibināt kārtību, ietērpt savas idejas un plānus konkrētā formā, radot stabilu pamatu nākotnei. Svarīgi izpaust sevi caur vārdu, komunikāciju ar līdzīgi domājošiem, cieņa, stāvoklis sabiedrībā, atzinība un arī materiāls gandarījums,” pētījuma secinājumus atklāj sertificētā numeroloģe Jana Dīriņa.
Pētījums atklājis arī citas kopsakarības. Piemēram, lielāko mācītāju grupu (11,2% no visa mācītāju kopuma) vieno pēc dzimšanas datiem numeroloģiski aprēķināts Pagātnes kods 27/9. „Tas vēsta, ka dzīves sākumposmā šiem cilvēkiem raksturīgs jūtīgums, plašs interešu loks, vēlme mācīties, izzināt ar acīm nesaskatāmo, mistisko, noslēpumaino, tiekšanās pēc dziļām zināšanām. Tie ir cilvēki, kam raksturīgas augstas prasības pret sevi un citiem, stingri labestības un taisnīguma principi. Viņu dzīvi caurvij ideālu meklējumi un jaušama upurēšanās. Zīmīgi, ka pētījuma gaitā atskārtu, kāpēc tieši es sajutu aicinājumu veikt šādu pētījumu. Arī manā Pagātnes kodā ir šie paši 27/9,“ uz likumsakarībām norāda pētniece Jana Dīriņa.
Kā jau to varēja paredzēt, pētījums apstiprinājis, ka lielākā daļa (45%) mācītāju mācās sadzīvot ar slavu, atpazīstamību, domu, vārdu un darbu atbilstību. „Tomēr mācītāju aicinājumam netipiski liela trešdaļa (35%) dzīves mācību apgūst saistībā ar naudu un resursiem. Ceru, ka tas notiek pēc augstākās attīstības raudzes, caur askēzi, atteikšanos no laicīgiem labumiem iepretī draudzes vajadzībām, nevis vēlmi nodrošināt personisko pašlabumu un dzīves kvalitāti,” bažījas Kristaps Baņķis.
„Iepazīstoties ar pētījuma aprēķiniem, man kā numerologam tapa skaidrs, ka luterāņu baznīcā „naudas problēmas” nav nejaušība, jo lielākā daļa mācītāju numeroloģisko matricu „sirgst” ar patukšām naudas stabilitātes rūtīm. Tātad, nav prasmju piesaistīt resursus, toties ir liela vēlme pēc stabilitātes, kuras, kā likums, ir pamaz. Un, kamēr nenomainīsies izpētīto dvēseļu ganu paaudze, pārmaiņas labklājībā luterāņu draudzēs diemžēl ir nesasniedzams mērķis. Zīmīgi, ka krasi atšķirīga situācija ir izlases kārtībā atlasītājos baznīcas virsvadītāju datos, kur manāma izteikti lielāka izmanība nekustamo īpašumu un naudas sarūpēšanas jautājumos. To arī apstiprina medijos lasāmās ziņas. Šajā gadījumā sanāk, ka augšas grib un var sakārtot baznīcas kasi, bet apakšas, varbūt, pat grib, bet neprot,” ar skaitļu palīdzību atklātās likumsakarības skaidro Kristaps Baņķis.

“Būtisks atklājums ir arī tas, ka 72% mācītāju numeroloģiskajās matricās ir ne vairāk kā viens “7”, kas numeorlogu skatījumā simbolizē garīguma, dvēseliskuma, domātāja, vientuļnieka, dievišķā “gēnu”. “Sanāk, ka vairums mācītāju ir garīguma meklētāji, ceļā uz garīgo apskaidrību, nevis tajā mītoši. Varbūt tādēļ viņi par to daudz runā, meklē ceremonālus ceļus pie Dieva, kopībā caur draudzi? Turpetīm, apskatot pasaulslavenu garīgo līderu datus, aina ir pavisam citādāka. Šo tēmu pētīsim vēl pamatīgāk,” uzsver K. Baņķis.

Pētījums veikts ar Kristapa Baņķa numeroloģijas autorprogrammu „Pats sev numerologs”.

http://www.e-astrologs.lv/numerologija/petijumi/macitaji-numerologa-skatijuma/

Izmantotās Numeroloģiskās „Sprīdīša” programmas priekšrocības var atrast šeit:

http://www.numerologi.lv/numerologijas_programma/par_programmu/

Programma dāvāta daudzām Latvijas skolām un bibliotēkām:

http://www.numerologi.lv/sakums/spriditis-apcelo-latviju

Numerologs rosina skolas projektu nedēļas ietvaros pieteikties dažādu pētījumu veikšanai, iegūstot programmu, kas cita starpā pašiem pētījumu veicējiem palīdzēs tikt skaidrībā arī ar profesiju izvēli.
Numeroloģija ir sena mācība par skaitļiem un to jēgu. Par numeroloģijas pamatlicēju uzskata joniešu zinātnieku Pitagoru. Mūsdienās numeroloģiju izmanto, lai ar skaitļu palīdzību noteiktu cilvēka raksturu, motivāciju, dzīves mērķus un cikliskuma izpratni indivīda dzīvē.